LAUKU SĒTAS
DZĪVOJAMĀ MĀJA "VIMBAS"
“Vimbu” māja kā dzīvojamā ēka tika celta Brūklāju ciemā aptuveni 18.gs. beigās. “Tā ir taisnstūra ēka ar izmēriem 15x7 m, novietota ar garenasi apmēram ZR-DV virzienā. Pamati lentveida, mūrēti no laukakmeņiem ar kaļķu grants javu. Sienas celtas no divām pusēm aptēstiem baļķiem guļbūvē, stūros savienoti krusta pakšos. …” /1/
Kolhoza “Uzvara” ciemata vēsture iesākusies ar Brūklāju sādžas trīssimts gadu ilgās vēstures izbeigšanos, kad 1947.gada pavasarī apvienojoties septiņām laukstrādnieku ģimenēm, toreizējā Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta, Mūsas upes kreisā krasta iecirknī izveidojās lauksaimniecības artelis “Uzvara”. Vēlāk tam bija lemts kļūt par vienu no labākajām kolektīvajām saimniecībām jeb kolhoziem Latvijā un iespējams – visā toreizējā Padomju Savienībā. Saimniecības panākumi bija saistīti ar leģendāru personību – kolhoza “Uzvara” ilggadējo priekšsēdētāju Ivaru Jansonu, kuru priekšsēdētāja amatā “ievēlē atkal un atkal jau kopš 1957. gada”. /2/ Kādā no 1975.gada intervijām I. Jansons stāsta, ka sagaidot saimniecības trīsdesmito gadskārtu ir dzimusi iecere izveidot kolhoza vēstures un attīstības muzeju. To jau ir sākuši veidot, bet uz saimniecības trīsdesmitgadi jāatver apskatei.
"I. Jansons stāsta: “Sākotnēji divas pamestas Brūklāju ciema būdas nodedzinājām, bet nospriedām, ka tāds ugunskurs ir diezgan mežonīgs un diez vai tas jārāda jaunajiem."
Muzeja tapšanas laikā Jansons pats brauc uz kādu nojaucamu viensētu apskatīt tur veco kuļmašīnu, ko vajadzētu saglabāt kā seno laiku liecinieci. I. Jansons stāsta: “Sākotnēji divas pamestas Brūklāju ciema būdas nodedzinājām, bet nospriedām, ka tāds ugunskurs ir diezgan mežonīgs un diez vai tas jārāda jaunajiem. Pagātni laikam nevar tik viegli sadedzināt un diez vai ar tās pelniem jāmēslo lauki. Tas taču ir mūsu tēvu sviedrainais mūžs. Ēkas nojaucām kā bijušās dienas. Viens, otrs baļķis vel noderēs. Pārstādām arī kokus. «Vimbu» mazmājas pārvedam uz centru, tajās iekārtosim muzeju. Pēc desmit gadiem tā būs pēdējā un paliks vienīgā Viensēta mūsu pusē. /3/
Gatavojot ēku pārvešanai, 1972. gadā veikta fotofiksācija (šobrīd apskatāmas ap 123 fotokopijas), izstrādāts ēkas tehniskais apraksts un būvdetaļu marķēšanas metodiski-tehnoloģiskais apraksts. Kopā, pa visu dzīvojamās ēkas koka detaļu marķēšanai tika paredzēts izlietot ap 500-550 plāksnītes. /4/
Toreizējā Bauskas Komunisma ceļā pēc intervijas ar esošā kolhoza “Uzvara” topošā “Zemnieku sētas un lauksaimniecības mašīnu muzeja” direktoru Māri Bērziņu uz žurnālista jautājumu: “Divistabu «dūmu māja” ar vilku durvīm, maziem „akliem lodziņiem”, milzīgām tēstu baļķu sijām. Vai tas viss nav par daudz arhaiski, lai ticētu, ka šeit dzīvojis kolhoznieks?”, M. Bērziņš atbild: “ Tiesa, māja ir izteikti etnogrāfiska. lzvēlējāmies tieši šo ēku, lai spilgtāk nodemonstrētu Zemgales tautas celtniecību. Ja runājam par tās iemītniekiem, tad jāsaka, ka šajā muzejiskajā māja patiešām kolhoznieki dzīvojuši te apmēram līdz septiņdesmitajam gadam. Protams, šim laikam tas vairs nav raksturīgi, tāpēc istabas iekārtosim tā, kā tas bija pirms gadiem divdesmit. /5/
Šobrīd “Vimbu” dzīvojamā māja ir viena no Atpūtas kompleksa “Miķelis” muzeja Lauku sētas ēkām. Interjers saglabāts, kā to savulaik iekārtoja Māris Bērziņš. Ekspozīcijas izmaiņas tiek veiktas saglabājot pagājušā gadsimta sākuma posma lauku dzīvojamās mājas noskaņu.
TĀ BIJA UN IR ATPŪTAS KOMPLEKSA PIRMĀ ĒKA!
TIEKAMIES "VIMBĀS"!
Kartes no www.vesture.doties.lv 1920-1940 kadastru karte un 1963. gada ģenerālštāba karte
1. “Vimbu” māju dzīvojamās ēka Bauskas raj. Gailīšu c.p. Ēkas tehniskais apraksts
2. 1975. gada 11. oktobra Komunisma ceļš (Bauska Nr. 122)
3. 1975. gada 6. septembra Komunisma ceļa (Bauska Nr. 107)
4. Būvdetaļu marķēšanas metodiski-tehnoloģiskais apraksts
5. 1977. gada 29. septembra Komunisma Ceļš (Bauska Nr. 118)
Materiālu sagatavoja AK "Miķelis" muzejpedagoģe Sanita Behmane Baibakova