19.gadsimta sākumā Latvija bija izteikti agrāra zeme. Tikai 7,3% iedzīvotāju dzīvoja pilsētās, bet aptuveni 93% dzīvoja un savu ikdienu vadīja laukos. Skaitliski lielākā daļa lauku iedzīvotāju bija latviešu zemnieki. Zemnieku kārtai piederēja laukos dzīvojošie zemkopji, lopkopji, zvejnieki un lauku amatnieki. Zemnieku dzīve un darbs saistījās ar noteiktu teritoriju – sētu. Tieši sēta jeb viensēta gadsimtiem ilgi bija latviešu tradicionālā dzīvesveida un vērtību pamats.

Atpūtas kompleksa “Miķelis” muzeja Lauku sēta ir viensēta, kas raksturo zemnieku un lauku amatnieku tradicionālo dzīvesveidu un kultūru laukos. Šobrīd muzejā ir apskatāma: dzīvojamā māja, rija, divas klētis, ratnīca, kūts, smēde, dzirnavas un pirts.